fbpx

"Justies labāk — tā nav veiksme, tas ir lēmums!" / Dr. Evija Rodke

Labioplastika

Intīmā plastika jeb labioplastika: kad mazās ziedlapiņas ir par lielām

23/06/2019

Par to skaļi nerunā, un arī draudzenes klusē. Jā, mazās kaunuma lūpiņas tev ir izaugušas garākas par lielajām…  Bet – tici mums –  tu neesi vienīgā, kam šāda problēma!

KĀDOS GADĪJUMOS TEV VAR PALĪDZĒT PLASTISKĀ ĶIRURĢIJA?

Tiek izšķirtas 3 galvenās situācijas - (1) ja mazās kaunuma lūpas ir pārāk garas, nav simetriskas vai ir saaugušas kopā. (2) Ja lielās kaunuma lūpas ir pārāk lielas, garas un/vai ļenganas. (3) Ja kaunuma lūpas ir mainījušās pēc dzemdībām. Protams, katra situācija ir ļoti individuāla, līdz ar to visprecīzāk uz visiem jautājumiem atbildēs un iespējas izvērtēs plastiskais ķirurgs konsultācijas laikā!

SVARĪGĀKIE JAUTĀJUMI PAR INTĪMO PLASTIKU!

– Es jau dzirdu kādu sakām: «Māžošanās! Ir taču svarīgākas lietas, par ko dzīvē uztraukties!» Droši vien sievietēm, kurām pašām nekad šādu intīmu problēmu nav bijis, grūti iedomāties, kā jūtas tā, kam problēma ir.

– Mēs neviens nevaram būt ne soģis un ne tiesnesis, kas izlemtu: «Nē, tev ir tikai par centimetru garākas. Bet viņai – jā, lūk, viņai septiņi – viņu jau varētu operēt…» Nav šāda kritērija «centimetri» – visu nosaka sievietes pašsajūta. Un, ja sievietei intīmajā zonā ir kaut kas ne tā un viņa no tā cieš, tad mēs to koriģējam.

Savā ārstes praksē esmu daudz ko redzējusi, bet ik pa laikam es atkal un atkal esmu pārsteigta par to, cik ļoti garas mazās kaunuma lūpiņas var būt. Skatos uz pacienti un domāju: «Kā viņa tik ilgi ar to visu sadzīvojusi?!»  Jo tas taču reāli traucē.

– Pat fiziski?

– Tieši tā. Biežākie sieviešu stāsti? «Vienmēr, kad eju uz tualeti, man kā vīrietim kaut kas tur jāsakārto, jānoloka… Lūpiņas allaž ir kaut kur ieķērušās, iespīlējušās… Staigājot izlien gar biksīšu maliņu laukā…» Sievietēm tās traucē sportot. Braukt ar ūdensmotociklu vai velosipēdu, jāt. Stringa biksītes, apspīlēti džinsi? Aizmirsi par tiem! Garās lūpiņas traucē arī higiēnai. Nevar normāli apmazgāties. Kāda paciente bija atnākusi uz pieņemšanu un teica, ka viņai ir ļoti garas mazās kaunuma lūpiņas. «Atguļaties, es apskatīšos… Hm, neko tādu es tur neredzu. Neredzu, ka tur būtu kaut kas lieks…» Bet sieviete mani mierina: «Paga, laikam atkal būs ieslīdējušas…» Viņai tieši tobrīd bija mēnešreizes, un mazās kaunuma lūpiņas kā tādas ādas lupatiņas reizē ar tamponu iebīdījušās makstī. Kad viņa tās atkal izvilka ārā – jā, tad arī es novērtēju daudzos liekos centimetrus.

– Jaunām meitenēm garas lūpiņas droši vien traucē veidot attiecības…

– Tā ir. Sievietei divdesmit seši septiņi gadi, un viņai nav attiecību. Tās veidojas tikai līdz brīdim, kad draugs viņu mudina uz tuvību.

Stāsti ir dažādi. Pirmajās attiecībās puisis varbūt neapdomīgi izteicis: «Vai dieniņ! Kas tev tur tāds?!» – un viss, ar to ir cauri. Sieviete vairs nespēj nevienu sev pielaist tuvāk. Viņai ir sajūta, ka ir viena tāda uz pasaules! Tāda nepareiza, kroplīga, apdalīta… Varbūt intīmā vietiņa viņai nav nemaz tik ļoti citāda, taču puiša teiciens ir pārāk spēcīgi iekodējies smadzenēs un tagad viņa komplekso. Ir bijušas arī tādas sievietes, kuras saka: «Fiziski man lūpiņas netraucē. Bet, piemēram, kad pēc aerobikas treniņiem mazgājos dušā, es skatos: nevienai tur nekas nekarājas! Vienīgi man izlīdušas divas zaķa ausis.»

Kāda cita paciente, kura bija ieradusies jau pēc operācijas uz pārbaudi, teica – to es desmit gadu laikā dzirdēju pirmoreiz… «Mīļš paldies. Ja jūs zinātu, cik man ir fantastiska sajūta – beidzot es savos divdesmit astoņos gados guļu bez apakšbiksītēm! Jo pirms tam man vienmēr bija sajūta, ka tur viss ir nosalis.» Nezinu. Lai gan mazās kaunuma lūpiņas ir ļoti labi apasiņotas, bet, izrādās, tās salst. Pēc tam man to ir teikušas vēl vairākas sievietes.

Šī ir tik intīma tēma… Sievietes, kas ierodas uz konsultāciju pirmoreiz, parasti samulst. Lielākā daļa saka: «Dakterīt, es laikam esmu vienīgā ar šādu problēmu. Nevienai draudzenei tā nav.» – «Varu pateikt, ka tādu «vienīgo» jūs man esat ļoti, ļoti daudz…»

– Bet sievietes taču apmeklē ginekologu…

– Paldies Dievam, pēdējos gados situācija uzlabojas un ginekologi arvien biežāk šādās situācijās sievietēm iesaka aiziet pie plastikas ķirurga. Un ir joprojām arī tādi ginekologi, kuru palīdzība beidzas ar pašausmināšanos vai sievietes nolikšanu pie vietas: «Ko tu taisi problēmas?! Citām ir daudz lielākas vainas, bet te – kaut kādas lūpiņas… Trīsdesmit gadu esmu par ārsti nostrādājusi, visādas sievas esmu redzējusi – gan ar mazām, gan ar garām. Kādas Dieviņš devis, ar tādām jādzīvo! Nav taču nekāda mirstamā kaite.» Dakteris neiedziļinās, un arī sieviete pati tādam ārstam, kurš strikti pasaka: «Tur viss ir normāli, liecies mierā!» – nespēj atvērties, izstāstīt, ka ir tāda problēma.  Protams, ir arī ginekologi, kas paši veic intīmo plastiku. Bet – ir ļoti svarīgi visu izdarīt kvalitatīvi, jo jārēķinās, ka pat kleitu pāršūt ir daudz grūtāk nekā uzšūt jaunu… Vēlreiz operēt mazās kaunuma lūpiņas ir gandrīz neiespējami – tur nav to audu tik daudz, lai atkārtoti kaut ko pārtaisītu! Taču, ja plastiku veic kvalitatīvi, tā ir viegla un skaista operācija. Tiešām skaista.

– Kāpēc vispār mazās lūpiņas izaug pārāk garas vai asimetriskas?

– Īstenībā sieviešu intīmās vietiņas atšķiras tāpat kā sejas. Nav divu vienādu. Līdz ar to atšķiras arī mazās kaunuma lūpas – vienai ir lielas, otrai maziņas, un citai varbūt tās izskatās lielas tāpēc, ka lielās lūpiņas ir ļoti maziņas.

Mazo kaunuma lūpu asimetrija var būt iedzimts estētisks defekts, anomāla vīrišķo dzimumhormonu (androgēnu) līmeņa rezultāts. Ļenganumu un nokarāšanos izraisa arī ļoti izteikta svara zaudēšana. Starp citu, intīmās vietiņas izskats visai bieži mainās pēc traumām. Visu laiku ir bijis labi, bet tad sieviete nokrīt vai nu no ūdensmotocikla, vai parastā moča, no divriteņa, sasit to vietu un ir bijis šausmīgi liels zilums, lūpiņas pietūkušas kā oliņas. Tad zilums lēnā garā uzsūcas, bet lūpiņas paliek riktīgi garas.

Ne bieži, bet gadās, ka pēc ilgām dzemdībām lūpiņas ir diezgan stipri izstaipījušās un vairs neiegūst sākotnējo formu. Tāpat kādreiz dzemdību laikā ir jāiegriež starpene, un tad tajā steigā sanāk paviršāk, neakurātāk sašūt, paliek audu gabaliņi un no tiem izveidojas liekas ļipiņas. Tāpēc ir diezgan liels skaits meiteņu, kuras lūdz pie viena pakoriģēt arī maksts atveri un noņemt palikušo ļipiņu, kas mīlējoties reāli traucē, jo vienmēr tiek sakairināta, tā pietūkst, noberžas un ir ļoti sāpīga.

Ir bijuši visādi lūgumi. Intīmajā zonā atrodas arī klitora daļa  – šis dzimumsajūtu orgāns - ir paslēpies starp mazo kaunuma lūpu krokām un tās kopā ar visu klitoru tieši tāpat kā vīriešiem dzimumloceklis var būt dažāda resnuma, platuma, garuma, un reizēm klitors ir patiešām ļoti garš, nostiepies uz leju. Sievietēm tas traucē. Nemitīgi beržas, kairinās, un viņas sasaka: «Pie reizes noņemiet visu nost!» Bet te jārīkojas uzmanīgi, jo – «Pēc divām nedēļām jūs nāksiet atpakaļ un teiksiet: piešujiet atpakaļ manu jutīgo orgānu!»

– Kā notiek intīmās plastikas operācijas? Ar ko sievietei jārēķinās?

– Vispirms ir konsultācija. Sieviete noguļas uz kušetes un es apskatos. Vēlmes un prasības ir visdažādākās, bet tad es izstāstu, ko varu un ko nevaru izdarīt. Kas ir medicīniski jāatstāj, lai saglabātos orgāniem funkcija un jutīgums. Lai cik tas nebūtu dīvaini, ir ļoti daudz sieviešu, kuras, lūdz – visu pēc iespējas mazāk, pa tīro, ja tur vispār nekas nepaliktu, es būtu laimīga. Bet nedrīkst iet pavadā šiem lūgumiem. Mazās kaunuma lūpiņas nekādā gadījumā nedrīkst noņemt nost pavisam. Tāpēc, ka mazajām kaunuma lūpiņām ir sava funkcijas – tās kā ziedlapiņas nosedz ieeju makstī, jo tai jābūt siltai un mitrai. Ja mazo kaunuma lūpiņu nav, sievietei ir vēl lielākas mokas. Tāpēc mazās lūpiņas ir jāuztaisa korekti.

Kad manas un pacientes domas sakrīt, vienojamies par operācijas dienu.

Mazo kaunuma lūpu korekcija notiek vispārējā anestēzijā. Tā nav „lielā” narkoze, kad vajadzīga mākslīgā elpināšana. Nē, tas ir pavisam „viegls mākonītis”- intravenozā anestēzija. Lai paciente nejustu dūrienus mazajās kaunuma lūpās, vēnā ielaiž zāles – šodien tomēr ir 21., nevis «aijā žū-žū» gadsimts, un sieviete viegli iemieg.

Operācijas laikā ķirurgs izņem liekos ādas audus tādā veidā, lai mazās kaunuma lūpas būtu vienādas – simetriskas, neizvirzītos ārpus lielo lūpu robežām un tiktu paslēptas dziļāk. Pēc tam griezuma vietas tiek sašūtas – gan ar iekšējām, gan ārējām šuvēm. Iekšējās šuves – ar diegiem, kas trīs mēnešu laikā uzsūcas paši, ārējās šuves – ar izņemamiem diegiem.

Operācija ilgst 35–45 minūtes. Tāpēc, kad sieviete nāk un stāsta, ka viņa  piecdesmit vai četrdesmit gadu dzīvojusi drausmīgos kompleksos, man viņas ir tik žēl. Tu saproti, ka tās ir trīsdesmit piecas minūtes darba, kas vajadzīgas, lai kompleksu likvidētu!

Pēc operācijas pārsiešanas nav. Operētai vietai pieliek vēsumiņu. Sieviete pamostas no narkozes, kamēr tā iziet, stundiņu, divas paguļ palātā. Tad medmāsiņas pavadībā aiziet uz tualeti, un, ja galva nereibst, var zvanīt, lai kāds brauc pakaļ.

– Pēc tam?

– Mājās? Jāievēro elementāra higiēna. Trīs dienas pēc katra tualetes apmeklējuma jāapskalojas ar kumelīšu tēju. Sievietēm nav šīs operācijas dēļ jāņem atvaļinājums. Jau nākamajā dienā var droši doties uz darbu. Sievietes tā arī dara. Paņem līdzi mazu pudelīti ar kumelīšu tēju, tad ar somiņu aiziet uz tualeti, tūlīt apskalojas, un viss.

Ceturtajā dienā pēc operācijas pāriet uz normālu intīmkopšanu – kāda ikdienā pierasta.

Pirmo nedēļu jāvalkā maigs biksīšu ieliktnītis un jāizvairās no ļoti cieša apģērba šai zonā.

Desmitajā dienā pēc operācijas sieviete ierodas klīnikā, lai no ārējām šuvēm izņemtu diegus.

– Kas vēl sievietēm būtu jāzina? 

– Pirmās trīs četras dienas pēc operācijas kaunuma lūpiņas var satūkt – tās kļūst  mazliet lielākas un zilganas. Nekas neparasts, tā jābūt. Ceturtajā dienā tūska sāk mazināties un septītajā desmitajā dienā pazudīs pavisam.

Pēcoperācijas sajūtas ir dažādas: no nekādām līdz sūrstēšanai. Bet parasti sēžot jūt, ka šajā vietiņā ir kaut kas darīts. Apmēram trīs četras dienas tā ir. Tad es meitenēm mācu: «Bišķi uz vienu vaidziņu pasēdi, tad bišķi uz otru vaidziņu, izstaigājies, atkal apsēdies…» Sievietes, kurām agrāk dzemdībās ir veikts starpenes iegriezums, ļoti uztraucas, vai pēc šīs operācijas nebūs tikpat ārprātīgas sāpes čurājot… Absolūti ne. Nekas netraucē, jo apvidū, kur tiek veikta operācija, nav nervu galu, kas varētu sāpēt.

Starp mazo kaunuma lūpu ādas ziedlapiņām atrodas spēcīgi attīstīts asinsvadu tīklojums – šī vietiņa ir ļoti labi apasiņota. Līdz ar to ne reizi savas prakses laikā neesmu piedzīvojusi, ka operācijas brūce būtu iekaisusi.

Izklausās izcili vienkārši.

– To pašu saka sievietes.

Pēc operācijas piecas dienas jāpadzer kombinētais pretsāpju, prettūskas, pretiekaisuma pulverītis – lai audiem vieglāk sadzīt. Desmitajā dienā, kad noņem šuves, atkarībā no maksts tīrības pakāpes – citai šuves jau ir tik perfekti sadzijušas, ka nevar pat pateikt, ka te kādreiz griezts. Un citai atkal ir kāda vietiņa, kas ne līdz galam sadzijusi, un viņa to jūt kā mazu sūrstēšanu. Tad divreiz dienā jāpasmērē ar Solcoseryl gelu, un pa nedēļu brūce aizvelkas ciet.

Divas nedēļas pēc operācijas nedrīkst karsēties pirtī, sēdēt vannā, peldēties baseinā, jūrā, ezerā. Dušā drīkst mazgāties. Intīmās attiecības divas nedēļas tomēr ierobežotas – labāk ne. Un, protams, sportojot kritiski jānovērtē fiziskās slodzes veids. Nekad neaizmirsīšu kādas savas pacientes nebēdnīgo zvanu… «Dakter, man kaut kā tās lūpiņas ir aizdomīgi satūkušas. Sūrst,» viņa saka. Ir trešā diena pēc operācijas… Mēs sākam runāt – «Nē, dakter, neko tādu neesmu darījusi, vienīgi nākamajā dienā bišķi – divas stundas – ar bodibaiku pabraucu, tas arī viss…» O, nu vajag taču izdomāt! Viņa pēc operācijas tik labi jutusies, ka nākamā dienā divas stundas minas ar trenažieri! Kaifā, ka to var izdarīt, ka nekas vairs netraucē!

Sievietes ir fantastiskas.

– Vai pirms operācijas jāpārbaudās pie ginekologa?

– Kā pirms jebkuras operācijas ar vispārēju anestēziju – jāveic virkne analīžu. Pilna asinsaina, urīna analīze (to rezultāts der 2 nedēļas), jāzina asins grupa, rēzus faktors (oficiāls zīmogs vai dokuments der visu mūžu). Vajadzīgs arī plaušu caurskates slēdziens un ginekologa apskates izziņa – abi der gadu.

– Un ja, piemēram, ir piena sēnīte?

– Pirms operēšanās, protams, jāizārstē. Piena sēnes radītie izdalījumi un nieze vēlāk traucēs brūces maliņām dzīt. Tāpat mēs vienmēr mēģinām operāciju ieplānot uzreiz pēc mēnešreizēm, lai būtu skaidri paredzams, ka vismaz divas nedēļas pacientei nesāksies menstruācijas. Jo ir gadījies, ka meitenes saka: «Man vēl piecas dienas līdz mēnešreizēm…» – bet nostrādā iekšējais satraukums, un asiņošana sākas tieši operācijas dienā. Mēs pacienti tāpat operējam, taču…

– Taču labi tas nav?

– Ne tā, ka nav labi, bet sieviete pašai pēc tam ir grūtāk sevi kopt. Tamponu ielikt sāpīgi. Tad jau drīzāk tai laikā jāpastaigā ar paketi. Biežāk pamainīt, lai tur ir sauss.

– Pusaudzes tagad izlasīs par intīmo plastiku un gribēs savu problēmu – ja tāda ir – pēc iespējas ātrāk atrisināt. No kāda vecuma jūs to iesakāt darīt?

– Es tomēr gribu teikt, ka tie ir astoņpadsmit deviņpadsmit gadi, kad cilvēkbērns  jau nobriedis par pieaugušu sievieti un viņas hormonālā sistēma ir daudz maz stabilizējusies – pretējā gadījumā var gadīties, ka mazo kaunuma lūpu korekcija vēlāk jāatkārto. Meitenes, steigties nevajag! Arī tāpēc, ka laiks kādreiz izrādās lielisks ārsts un tavs ķermenis pats izveidojas tāds, kādam tam jābūt. Cita lieta, ja mazās kaunuma lūpas meitenei ir saaugušas kopā – tās, es pieļauju, varētu koriģēt arī sešpadsmit gadu vecumā, jo – kas ir saaudzis kopā, tas nekad pats vairs neatdalīsies.

– Un ja sievietei nepatīk ārējās – lielās – kaunuma lūpas?

– Tas gan notiek reti. Bet, protams, jebkuri audi ar gadiem kļūst neelastīgāki, āda noveco un – noveco arī intīmā vietiņa. Kaunuma lūpas zaudē tonusu, var izskatīties lielas, un sašļukušas, un tad tās var uztaisīt mazākas, korektākas, stingrākas. Divreiz dzīvē esmu to darījusi.

– Vecākā sieviete, kurai jūs esat veikusi intīmo plastiku?

– Septiņdesmitgadīga kundze. Sāpīgs stāsts… Viņa visu mūžu nodzīvojusi viena, viņai nekad nav bijušas intīmas attiecības, līdz ar to viņai nav ne bērnu, ne mazbērnu. Mazās kaunuma lūpiņas viņai bija septiņus centimetrus garas un no berzēšanās tās regulāri iekaisa, uzmetās čūlas. Sieviete visu mūžu uzskatījusi, ka Dievs viņu šādi par kaut ko sodījis. Ginekologi bija rakstījuši dažādas smērītes, lai čūlas sadziedētu. Arī kortikosteroīdus jeb hormonu ziedes, un bija sākusies audu atrofija, izdilšana. Kad sieviete atnāca pie manis, es viņu nemaz nevarēju operēt, viņai viss tur bija tik ļoti saberzts un tik ļoti iekaisis, ka neviens diegs nebūtu turējies. Tad mēs diezgan ilgi kopā ar manām draudzenēm ginekoloģēm mēģinājām sievieti apārstēt tik tālu, lai viņu vispār varētu operēt. Jā, šis ir tas gadījums, kad pēc operācijas es braucu mājās un, goda vārds, ilgi domāju par dzīves jēgu. Sievietei viss mūžs aiz muguras, un tur neko vairs nevar izlabot… Un – tās ir trīsdesmit piecas minūtes mana darba, lai pierādītu, ka viņas nelaime NAV nekāds Dieva sods, bet viegli risināma problēma. Tikai trīsdesmit piecas minūtes…

Vēl viens SVARĪGS jautājums - kad pēc šīs operācijas drīkst mīlēties?

Uzreiz, kad diegi izņemti un brūces pilnīgi sadzijušas. Vienīgais mīlēšanās šķērslis varētu būt psiholoģiskās bailes, jo sievietei šķiet, ka pēc operācijas kaut kam tomēr ir jāsāp. Viņa iespringst, saspringst un, protams, tas traucē. Tāpēc pirmajā reizē varbūt der kāds lubrikants, kas veicina slīdīgumu.

Dr. Ieva Rancāne par intīmo plastiku