"Justies labāk — tā nav veiksme, tas ir lēmums!" / Dr. Evija Rodke

Krūtis

Krūšu samazināšana - operācija, kas ļauj atkal sākt dzīvot – pieredzes stāsts

26/06/2019

Ja ar krūšu palielināšanu visbiežāk viss ir skaidrs – sievietes to izvēlas, jo vēlas labi izskatīties, labi justies savā ķermenī, būt apmierinātas ar to un mīlēt sevi, tad ar krūšu samazināšanu stāsts ir nedaudz atšķirīgs. Jā, arī krūšu samazināšanas operācija sniedz sievietei apmierinātību ar savām aprisēm, uzlabo dzīves kvalitāti un ļaj atkal iemīlēt ķermeni. Taču – bieži vien šī operācija ir tā, kas arī reāli atvieglo sievietes dzīvi fiziski un nāk par labu veselībai. Piedāvājam reālu pieredzes stāstu!

Kas ir krūšu samazināšanas operācija, kam tā piemērota? Kādos gadījumos tā ir teju vai vienīgais problēmas atrisinājums, kā arī - kā tā norisinās? Lūk, neliels ieskats šajos jautājumos!

KĀDOS GADĪJUMOS VĒRTS DOMĀT PAR KRŪŠU SAMAZINĀŠANAS OPERĀCIJU?

Krūšu samazināšanas operācija parasti nav vienkārši sievietes iegriba vai dzīšanās pēc kāda skaistuma etalona, parasti šai operācijai ir medicīniski iemesli. Biežāk sastopamie ir šādi:

  • Sievietei ir iedzimti ļoti lielas krūtis un tās tādas izveidojas jau pubertātes laikā. Jāpiebilst, ka par lielām uzskata krūtis, kuru izmērs pārsniedz E, F un pat G izmēru, tomēr tas atkarīgs no individuālām īpatnībām. Ļoti smalkas uzbūves sievietei arī C vai D izmēra krūtis var radīt veselibas problēmas un apgrūtināt ikdienas dzīvi;
  • Sievietei ir asimetriskas krūtis. Piemēram, viena krūts ir neattīstīta, bet otra – milzīga;
  • Sievietes krūtis strauji palielinās hormonālu izmaiņu dēļ, piemēram grūtniecības laikā vai pat menopauzē – tas notiek strauji, nekontrolējami un sagādā diskomfortu;
  • Ļoti reti, bet ir gadījumi, kad sievietei bez izskaidrojama iemesla pēkšņi parādās tā dēvētā gigantomastija, kad viena, bet reizēm abas krūtis iegūst milzīgus apmērus. Piemēram, viena krūts ir maza, bet otra – teju līdz nabai. Diemžēl šādu pēkšņu krūšu augšanu paredzēt nav iespējams. Medicīna joprojām arī nespēj izskaidrot, kāpēc šāda pēkšņa un strauja krūšu augšana notiek;
  • Reizēm krūtis samazināt vēlas arī sievietes, kuras ir augumā mazas vai smalkas, bet krūtis ir ļoti lielas, un, lai arī šī “noņemamā krūšu masa” varbūt nav tik liela, lai to nodefinētu kā medicīnisku indikāciju, tomēr sieviete izjūt diskomfortu kustoties, sportojot, viņai grūtības sagādā veļas iegāde, apgrūtina higiēna (pastiprināta svīšana un izsutumi zem krūtīm) un ir izmeklējuma grūtības pie ginekologa u.tml.

Ir vēl kāds būtisks aspekts, kāpēc krūšu samazināšanai ir svarīga medicīniska nozīme – samazinot krūšu audus, piemēram, piecas reizes – piecas reizes tiek samazināts arī risks saslimt ar ļaundabīgiem krūšu audzējiem. Jāpiebilst, ka ārzemēs jau ir ierasta prakse, ka sievietēm ar palielinātām krūtīm pēc 45 gadiem, šāda tipa operācija ir valsts apmaksāta. Diemžēl Latvijā tā vēl nav, tomēr tas nenozīmē, ka sievietēm nevajadzētu rūpēties par savu veselību, turklāt par savu naudu veiktos izdevumus par operāciju var iesniegt VID kā attaisnotos medicīniskos izdevumus un daļu naudas atgūt.

KĀDAS PROBLĒMAS VAR RADĪT PĀRĀK LIELAS KRŪTIS?

Lielas krūtis - tā ir liela slodze ķermeņa augšējai daļai, pleciem. Sievietēm veidojas mugurkaula, stājas un plecu defekts. Krūšu smagums rada arī ļoti izteiktas muguras sāpes. Iedomājies situāciju, kad tev kāds uz katra pleca uzliktu vairākus kilogramus smagu smilšu maisu, kuru tev vajadzētu turēt dienu un nakti! Kakls nogurtu, sāktos galvassāpes, parādītos sāpes sprandā, galu galā arī kaulu deformācija. Tāpēc diezgan bieži sievieti pie plastikas ķirurga nosūta neirologs, kuru viņa apmeklējusi ar nebeidzamām sūdzībām par plecu savilkumu, sprandas un galvassāpēm, muguras sāpēm. Pēc pieredzes varu teikt – sievietēm, kam ir ļoti lielas krūtis, bieži izveidojusies acīm redzama plecu deformācija: vietās, kur atrodas krūštura lencītes, veidojas tādas kā dziļas bedres. Deformācija gan nav vienīgā problēma, nereti to pavada arī savilkti kakla un plecu muskuļi, kā arī nervu saknīšu nospiedums, tātad izteiktas sāpes, kuru dēļ pat, iespējams, jālieto pretsāpju medikamenti.

Vēl viena problēma – lielu krūšu īpašnieces cieš arī no ādas izsutuma zem krūtīm. Izsutums, jēlums zem krūtīm un sīkas sviedru pumpiņas, kas iekaist un niez ir šo sieviešu ikdiena. Sevišķi vasarā, kad ir karsts un rodas pastiprināta svīšana, bez talka un hidrokortizona ziedes, ar ko iesmērēt izsutušās vietas un kaut cik nomākt nepatīkamās sajūtas, ikdiena nemaz nav iedomājam. Ar operācijas palīdzību tiek atrisināta arī šī problēma – krūtis tiek piepaceltas un krūšu kroka ir brīva, tātad var elpot, un izsitumi vairs neveidojas.

Pārāk lielas krūtis var radīt arī problēmas izmeklējumu – ultrasonogrāfijas un mamogrāfijas – laikā, jo ir apgrūtināta krūts dziedzeru izmeklēšana. Vairākos pētījumos pierādīts – samazinot krūtis, reāli samazinās arī onkoloģisko slimību risks. Iztēlojies milzīgu futbola laukumu, kurā jāierauga viens zirnis. Sarežģīti, vai ne? Bet ja futbola laukumu samazina līdz neliela pudurīša izmēram, zirni saskatīt taču ir daudz vieglāk un vienkāršāk! Nereti lielu krūšu audi ir ļoti cieti, graudaini, ar cistām un fibrozām izmaiņām, tāpēc pat mamogrāfijā nav iespējams noteikt pirmās izmaiņas, kas var liecināt par ļaundabīgu procesu sākšanos. Turpretī operācijā noņemot lielu daļu krūts dziedzeru, krūšu izmeklēšana tiek krietni atvieglota.

KĀ NORISINĀS KRŪŠU SAMAZINĀŠANAS OPERĀCIJA?

Vidēji operācija ilgst divas līdz 3,5 stundas. Tās laikā jaunās krūtis tiek veidotas gluži kā auduma piegrieztnes, kas vēlāk tiek sašūtas kopā.

Kā jau minēju, lielo krūšu struktūra visbiežāk ir izmainīta – dziedzeris nav tik tīrs un kvalitatīvs kā gribētos, krūtis nereti ir fibrozas – pilnas ar labdabīgiem veidojumiem. Diezgan bieži lielu krūšu īpašniecēm krūts lielākoties sastāv nevis no dziedzeriem, bet tieši no taukiem. Interesanti, ka sievietei katras krūts anatomija var atšķirties – citāds ir ne vien pats krūts dziedzeris, bet arī citāda muskuļu pieeja, kā arī nervu un asinsvadu kūlīšu gaita. Esmu operējusi sievietes, kurām viens dziedzeris ir gaišs, tīrs un glīts, bet otras krūts dziedzeris – piemēram, pilns ar zaļām, biezām cistām.

Operācijas laikā ne tikai noņem lieko krūts masu – daļu dziedzeru un tauku–, bet arī sabojātos audus, ko skārušas cistas, dažādi fibrozi veidojumi. Līdz ar to var teikt, ka krūšu samazināšana sniedz arī dziļi ārstniecisku efektu. Tomēr tas nenozīmē, ka cistas un citi veidojumi neveidosies atkal, jo izmainīt krūts dziedzeru darbību nav pa spēkam nevienam ārstam.

Ņemot vērā sievietes krūts dziedzeru īpatnības, jāizvēlas operācijas apjoms, veids. Dziedzeri ir ļoti dažādi - vieni ir mīksti un ļengani, ietverti tādās kā lielās ādas kabatās. Ja šādas krūtis vienkārši paceltu uz augšu, tās būtu ļenganas, nesaturīgas. Tāpēc jāizmanto metodes, kas palīdzēs krūtīm pēc iespējas ilgāk saglabāties tvirtām.

Ir arī dziedzeri, kas ir graudaini, cieti kā akmens. Šādā gadījumā operācijai izvēlas pilnīgi citas metodes. Galvenais, par ko jādomā – lai netiktu traucēta apasiņošana. Cieti dziedzeri jau paši par sevi ir sliktāk apasiņoti. Ja operācijas dēļ ap tiem vēl veidosies tūska, var tikt nospiesti asinsvadi un rasties nekrozes risks.

Kopā ar taukiem, krūts dziedzeriem, tiek noņemta arī liekā āda. Veicot  krūšu samazināšanas operāciju, parasti rēta tiek veidota apgriezta T veida formā ar tādiem kā enkuriņiem apakšējā daļā. Rēta stiepjas ap areolu, krūts vidusdaļā no tās vertikāli uz leju un krūts apakšēja daļā uz abām pusēm pa krūts kroku.

Sievietes, kuras bijušas spiestas samierināties ar liela izmēra krūtīm un nēsājušas E, F, G izmēra krūšturi vai pat tādu, kas šūts pēc pasūtījuma, jo vajadzīgais izmērs veikalā nav nopērkams, parasti izvēlas izmēru, kas nav lielāks par C.

MAIJAS PIEREDZES STĀSTS

Šis ir reāls pieredzes stāsts, kuru mums uzticēja Maija (vārds mainīts). Kā Maija nonāca līdz krūšu samazināšanas operācijai? Cik grūts vai viegls bija šis lēmums? Ko tas Maijai nozīmē? Un – kādi ir tie galvenie ieguvumi? Izlasi!

Kad Jūs sākāt just, ka krūtis rada diskomfortu?

Tas bija jau kādus desmit gadus atpakaļ (55 gados), kad man iestājās menopauze. Vienkārši sāku just, ka krūtis sāk augt! Un īpaši strauji tās auga pēdējos piecus gadus. Tas atstāja iespaidu uz  sirdi, bija aizdusa, lauza plecus un muguru, likās, ka sāk parādīties daudz veselības problēmas. Nebija viegli ne fiziski, ne emocionāli, jo krūtis šķita paliekam pārāk milzīgas.

Kā tas ietekmēja Jūsu dzīves kvalitāti?

Galvenais bija tas, ka bija ļoti grūti fiziski - grūti staigāt, negribēju nekur iet, negribēju vispār kustēties. Kad kaut kur biju izgājusi, vienmēr gribēju tikt ātrāk mājās - noņemt krūšturi un atlaisties, jo tikai tad bija vieglāk. Psiholoģiski bija kauns - neērti no cilvēkiem, man vispār negribējās rādīties cilvēkos, jo visi parasti šausminājās par krūtīm, to, cik tās lielas. Pat ejot uz mammogrāfiju, daktere brīnījās par to, cik krūtis ir milzīgas. Protams, tas nav patīkami.

Kā nonācāt pie domas par ķirurģisku iejaukšanos?

Man to jau sen gribējās. Sapratu, ka tā patiesībā ir vienīgā reālā izeja no šīs situācijas. Protams, domāju ilgi, it sevišķi pēdējos piecos gadus. Man bija ļoti, ļoti grūti gan fiziski, gan psiholoģiski, taču naudas operācijai nebija. Varēju tikai sapņot. Bet tad mani bērni man šo operāciju uzdāvināja, jo redzēja, ka mammai ir lielas problēmas dēļ krūtīm, ka tās sagādā tikai mocības.

Vai bija kas tāds, kas radīja nedrošību - veikt vai neveikt operāciju?

Zināju, ka operāciju ļoti vēlos, jo tajā saredzēju izeju, glābiņu no nomācošās situācijas. Tomēr gadi ir gadi - lielākās bailes bija par vecumu, par to, vai vispār varu šādu operāciju izturēt.

Kādas bija sajūtas konsultācijā? Vai atradāt kopīgu valodu ar dakteri?

Pirms konsultācijas ļoti baidījos kā reaģēs daktere, ieraugot manas krūtis. Bija bail, ka viņa pārdomās veikt operāciju. Ka pateikts, ka tas ir par sarežģītu, ka krūtis ir par milzīgām un tamlīdzīgi. Taču pēc sarunas ar dakteri, sapratu, ka tiešām esmu pieņēmusi pareizo lēmumu! Viņa mani atbalstīja un iedrošināja. Ļoti patika viss kolektīvs. Un tomēr – bailes tā īsti nepameta mani līdz pat pašai operācijai…

Kādas bija operācijas dienas sajūtas?

Ļoti lielas bailes, taču arī no sirds ticēju, ka viss būs labi. Un bija ļoti liela vēlme sajust atkal to vieglumu, to, kā tas ir dzīvot ar normāla izmēra krūtīm. Tas laikam arī ļoti iedrošināja, bija kā mērķis, uz kuru tiekties.

Kādas bija sajūtas pēc operācijas?

Uzreiz pēc operācija, pēc pamošanās no narkozes bija slikta dūša,  bet atceros, ka, ejot uz tualeti, sajutu to vieglumu, ko tik ļoti gribēju sajust, ko biju gaidījusi! Un tad es sapratu – trakākais ir aiz muguras, tagad viss būs labi!

Kā ir mainījusies Jūsu dzīve pēc operācijas?

Meitenes, es tagad burtiski lidoju! Skatos modes žurnālos jaunus tērpus, jāiegādājas taču arī jauna apakšveļa! Varu daudz staigāt un kustēties - nav vairs tā grūtuma. Ir tikai viens vārds - VIEGLUMS! Protams, mazinājušās arī veselības problēmas - nesāp mugura, pleci, nav aizdusas. Es ATKAL varu DZĪVOT!

Saistīti raksti

Sievietēm parasti tauku depozīti veidojas uz augšstilbiem, gurniem vai vēdera. Manā gadījumā – uz augšstilbiem. Man bija tikai 25 gadi, bet biju paspējusi jau iedzīvoties kompleksos par saviem apjomīgajiem augšstilbiem- neērti uzvilkt peldkostīmu, nepatika pret sevi, skatoties spogulī. Jau tad sāku pastiprināti interesēties par dažādām procedūrām, kas manā gadījumā varētu līdzēt. Rezultātā katru

Ar nelielu procedūru pusdienau pārtraukumā uzlabot deguna formu? Koriģēt nelielu asimetriju vai neļaut deguna galiņam smaidot slīdēt uz leju? Jā, tas ir iespējams mūsdienās ar hialuronskābes injekciju palīdzību! Viegli, ātri, bez pēcoperācijas perioda un ar paliekošu efektu! Kuram tas der, kuram nē, un – kādu rezultātu var sasniegt? Uzzini un apskaties! Ko var izdarīt ar injekciju

Teksta autore: Aija Kažoka Konsultē: Evija Rodke Avots: žurnāls “Marta” Vēdera plastikas operācijā noņem lieko, nekvalitatīvo ādu, lieko tauku daudzumu, kā arī nostiprina muskulatūru. Ja sieviete līdz tam pieradusi nemitīgi ievilkt vēderu, lai tas izskatītos kaut cik plakans, tad pēc operācijas, pat pilnīgi atbrīvojoties, nav iespējams izspiest vēderiņu uz āru!

Ausis, kas atšķiras no citu vienaudžu ausīm, jo ir pārāk tālu no galvas, izskatās atstāvošas, var radīt virkni nepatīkamu pārdzīvojumu un sajūtu bērnam. Un ne tikai bērnam – arī pieaugušā vecumā ausis, kas neizskatās tā, kā gribētos, būtiski spēj pazemināt dzīves kvalitāti kopumā. Ko iesākt? Izeja ir ausu gliemežnīcu korekcijas operācija jeb otoplastika! Ausu gliemežnīcu